Kristiešu parlaments
  • Bibliskais pamats
Kristietība, tāpat kā Jēzus Kristus, nav no šīs pasaules. Taču Kristus, pazemīgi pieņēmis visus tās nosacījumus, atnāca, lai šo pasauli glābtu un atjaunotu. Kristieši, līdzīgi Kristum, aicināti liecināt par Dieva Dēlu un Viņa Valstību, apvienojoties un kalpojot pasaulei, kā pasaulei kalpoja Viņš, «lai pasaule ticētu» (Jņ. 17:21). Kristus nenāca, «lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un savu dzīvību atdotu kā atpirkšanas maksu par daudziem.» (Mk. 10:45)

Palīdzot bezpalīdzīgajiem, pazemotajiem un pieviltajiem, kristieši vistiešākajā veidā palīdz pašam Kristum (Mt.25:31-46). Kristus savus mācekļus aicina nezūdīties par pasauli, bet kļūt par «zemes sāli» un «pasaules gaismu». Jēzus Debesu Tēvam lūdza: «Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu viņus pasargātu no ļauna... Tāpat kā Tu mani es sūtījis pasaulē, arī es viņus esmu sūtījis pasaulē.» (Jņ. 17:15,18). 

Kristiešu kalpošanai  jābalstās atziņā, ka pasaule, sabiedriskā telpa, valsts – tās visas ir Dieva gribas pieļautas jomas, kurās darbojas cilvēki, un visi cilvēki ir vienādi cienīgi piedalīties Kristū apliecinātās Dieva mīlestības mums novēlētajās pārvērtībās – pestīšanā no grēka, apskaidrošanā un šķīstīšanā.

  • Dieva Vārds
Dažādu konfesiju kristiešus vieno Dieva Vārds, kas apkopots Bībeles Vecās un Jaunās Derības kanoniskajās grāmatās. Kristietības pastāvēšanas tūkstošgadēs Bībelē smeltie un tajā pamatotie morāli ētiskie principi šodienas kristiešiem ir tikpat aktuāli, cik aktuāli tie bija pirmo gadsimtu kristiešiem. Lai gan baznīca mūsu valstī formāli ir atdalīta no valsts, tās pilsoņu kristiešu pirmais pienākums ir dzīvot pēc bibliskajiem kristietības pamatprincipiem, tos drosmīgi apliecinot gan kristietībai simpatizējošu, gan tai naidīgu uzskatu vidē. 

Valts vara balstās uz sekulāriem principiem un juridiski administratīva spēka, pēc savas mainīgās ideoloģijas ieskatiem piespiežot pilsoņus pakļauties valsts likumiem. Kristieši aicināti valsts noteikto kārtību un uzskatus respektēt un ievērot, taču līdz noteiktai robežai. Kristīgā mācība Bībelē (Dieva Vārdā) ir paša Dieva noteikta un tajā nav iespējamas nekādas laikmetu mainīgo ideju iespaidotas pārmaiņas vai korekcijas. Lai kādām ideoloģijām nekalpotu laicīgā valsts vara, lai kādu politiski apstākļi nenoteiktu sabiedrisko uzskatu sistēmu, kristieši pāri visam ir aicināti saglabāt uzticību Dieva noteiktajai un Kristus līdz pilnībai novestajai mācībai. Vēsturē bijuši vairāki periodi, kad pārliecības dēļ kristieši nav atteikušies no Kristus mācības, bet izvēlējušies moceklību un nāvi. Tomēr pat vajāšanu laikos kristieši centās saglabāt lojalitāti konkrētās valsts juridiski administratīvajai kārtībai.

  • Sirdsapziņas brīvība
Sirdsapziņas brīvības princips kā juridisks jēdziens parādījās tikai 18. un 19. gadsimtā. Kā viens no pamatprincipiem cilvēku savstarpējo attiecību jomā tas kļuva tikai pēc pirmā pasaules kara. Šodien šis princips ir apstiprināts Vispārējā Cilvēktiesību Deklarācijā un iekļauts daudzu valstu konstitūcijās. Sirdsapziņas brīvības principa aktualizēšanās liecina, ka reliģija ir zaudējusi sabiedrības kopējās lietas nozīmi un kļuvusi par katra atsevišķa indivīda privāto lietu. 

Lai gan sirdsapziņas brīvības juridiskā principa nostiprināšanās liecina, ka reliģiskās vērtības un mērķi sabiedrībā ir zaudēti, šis princips ir viens no juridiskajiem pamatiem, kas apstiprina arī kristiešu tiesības legāli turpināt savu tūkstošgadēs pārmantoto misiju kopt un sludināt sava Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus mācību visā sabiedrībā. 

  • Kristiešu pienākumi
Kristiešu pienākums ir sekot līdzi savas valsts sabiedriskai dzīvei un, līdzīgi citiem pilsoņiem, rūpēties par to, lai valsts vara nepieņemtu likumus, kas kristiešiem ierobežotu iespējas dzīvot un izpausties atbilstoši savas ticības principiem. 

Kristiešiem ir pienākums norādīt uz valsts varas ambīcijām ieviest aizvien lielāku pilsoņu uzraudzības sistēmu, kontrolējot brīvu personu privāto dzīvi, savstarpējo saziņu un kristiešu sabiedrības attiecību telpu. 

Kristiešu pienākums ir ģimenisko un sabiedrības tradicionāli ētisko kritēriju atgādināšana un aizstāvēšana, darot visu likumīgi iespējamo, lai savā valstī nodrošinātu iespējas atbilstoši kristīgai mācībai pilnveidoties pašiem un izglītot savus bērnus.  
 
Kristīga ģimene ir kristiešu draudžu pamats, «mazā baznīca», tālab kristiešiem tās svētuma kritēriji drosmīgi un bez piekāpšanās jāsargā. 

Kristiešu pienākums ir rūpēties, lai no citādu uzskatu grupu puses netiktu aizskarta viņu reliģiskā pārliecība, tai pat laikā respektējot no saviem uzskatiem atšķirīgu uzskatu paudējus, ja vien to ideju pamatā nav agresīvi motīvi mērķtiecīgi degradēt kristietību un kaitēt kristiešu sabiedrībai. 

Neskatoties uz kristietības pārnacionālo raksturu, kristieši ir piederīgi savai nācijai un valstij, tālab to uzmanības lokā ietilpst rūpes par savai tautai idento gara un materiālās kultūras vērtību saglabāšanu. 

Kristiešu pienākums ir meklēt savai misijai atbilstošām sociālām, labdarības, izglītības un citu sabiedrībai nozīmīgām programmām atbalstu arī no valsts. 

Kristiešu pienākums ir pretendēt uz to, ka valsts, attiecībās ar citādu reliģisko uzskatu grupām, respektēs valstī pārstāvēto kristiešu vairākuma viedokli, novērtējot kristiešu kopējo kultūrvēsturisko ieguldījumu valsts veidošanā. 
 
Kristiešu pienākums ir piedalīties likumdevēju, izpildvaras, tiesu varas un politisko organizāciju darbā. Arī šādā veidā kristieši var piepildīt savas misijas aicinājumu sabiedrībā, ja vien, tajās darbojoties, iespējams saglabāt uzticību kristīgās mācības bibliskajiem principiem. 

Kristiešu kā pilsoņu pienākums ir atbalstīt kristīgajai sabiedrībai pieņemamus politiskos spēkus vēlēšanās, kā arī citas morāli attaisnojamas un sabiedrībai derīgas valsts varas iniciatīvas.

Kristiešiem, kas piedalās politiskā darbībā, nav sevi jāidentificē ar konfesiju, kuru tie pārstāv, kā arī konfesijām vai mazākām kristiešu grupām nav jānes atbildība par kādu no saviem politikā iesaistītajiem pārstāvjiem.

  • Jomas, kurās ir iespējama un vēlama kristiešu sadarbība ar valsti
1) rūpes par mieru starptautisko, etnisko un pilsonisko attiecību līmenī,
2) rūpes par tikumības saglabāšanu sabiedrībā,
3) garīgā, tikumiskā, kultūras un patriotiskā izglītība un audzināšana,
4) labdarība un kopīgu sociālu programmu īstenošana,
5) kultūras un vēstures mantojuma saglabāšana,
6) dialoga uzturēšana ar visu līmeņu varas struktūrām, izvērtējot tēmas, likumprojektus, lēmumus u.tml., kas nozīmīgi kristiešu sabiedrībai,
7) darbs ar likumpārkāpējiem un rūpes par ieslodzītajiem,
8) zinātnes disciplīnas, ieskaitot humanitārus pētījumus,
9) veselības aizsardzība,
10) kultūra un radošā darbība,
11) kristiešu mēdiju un valsts kopējo masu mēdiju sadarbība,
12) vides aizsardzība,
13) ekonomiskā darbība kristiešu kopienu (baznīcu), valsts un sabiedrības labā,
14) kritiska pseidoreliģisku grupu izvērtēšana, vēršanās pret visai sabiedrībai bīstamu kultu propagandētājiem, dažādos pseidokultos cietušo personu rehabilitācija.

  • Attiecības ar sekulāro ideoloģiju
Ateistiskās un klaji bezdievīgās sekulārās sabiedrības izklaides un baudas biznesa ideoloģija ir degradējusi tādus kristiešiem svarīgus jēdzienus kā šķīstība, laulāto uzticība un pašaizliedzīga mīlestība. Vīriešu un sieviešu intīmās attiecības ir padarītas par publiskās telpas ikdienišķu erotikas devu, iznīcinot cilvēka kā Dieva radītas būtnes pašcieņai atbilstošas kauna jūtas un līdz egoistiskas pašapmierināšanās instinktam degradējot mīlestību. 

Kristiešu pienākums ir, apvienojoties ar visiem biblisko morāli cienošajiem spēkiem, cīnīties pret šīs ideoloģijas tālāku nostiprināšanos, darot visu iespējamo, lai no šīs ietekmes pasargātu ne tikai sevi, savējos un savus bērnus, bet arī savas valsts sabiedrību kopumā.

  • Bibliska attieksme pret deviācijām
Kristieši homoseksuālismu vērtē kā grēka ievainotās cilvēka dabas novirzi, ko ar garīgu cīņu un kristietības pieredzē pārbaudītiem līdzekļiem ir iespējams labot. Kristiešu viedoklis ir, ka bibliskajai vīrieša un sievietes laulības savienībai nevar tikt pielīdzinātas homosoeksuālu partneru attiecības. Bibliski tradicionālu uzskatu kristieši nekad nepiekritīs, ka homoseksuālisms ir normāla un dabiska cilvēka seksualitātes izpausme.

Tai pat laikā kristiešu pienākums ir būt iecietīgiem un iejūtīgiem pret ikvienu grēka atkarībā nonākušo. Tomēr tie nekad neatbalstīs valsts lēmumus, kas grēka rezultātā iemantotu novirzi definēs kā normu un pasludinās to par respektējamu piemēru visai sabiedrībai. 

Uz visai sabiedrībai kopīgo likumu pamata kristieši neiebilst pret šādu cilvēku tiesībām uz dzīvi, personīgo cieņu un līdzdalību valsts sabiedriskajā dzīvē. Tomēr kristieši vienmēr iebildīs pret homoseksuālu dzīves veidu propagandējošu personu līdzdalību izglītības un citās ar bērnu un jauniešu audzināšanu saistītās jomās, kā arī pret šādu personu atrašanos armijas un soda izciešanas iestāžu vadošajos amatos.

Aizvien uzkrītošāk sevi piesaka arī dzimumpiederības noliegšana un slimīga sevis identificēšana ar pretējo dzimumu, kā rezultātā tiek aktualizētas tā dēvēto transpersonu tiesības. Juridiski akceptējot tieksmes noliegt Radītāja piešķirto dzimumu un legalizējot dzimummaiņas operācijas, šādu ķirurģisku izrēķināšanos ar sevi veikušām personām pašidentificēšanās krīze var tikt padziļināta neatgriezeniski. Kristiešu pienākums ir neatbalstīt dzimummaiņas legalizēšanu, kas ir sacelšanās pret Dievu viena no deviatīvākajām izpausmēm, palīdzot dezorientētajām personām atgūt zaudēto identitātes apziņu. 

  • Attieksme pret globālajiem procesiem
Globalizācijai ir ne tikai politiski tiesiskas, bet arī ekonomiskas un kultūrinformatīvas dimensijas. 

Kristiešiem jābūt uzmanīgiem, vērojot globālos ekonomiskos procesus, īpaši tos, kas saistīti ar transnacionālo korporāciju veidošanos. Šīs kosmopolītiskās megasistēmas koncentrē ievērojamus materiālos un finansu resursus, kā arī apvieno milzu apjoma darbaspēku no dažādām valstīm. Šādu korporāciju vadītāju rokās nonāk ietekmīga vara, ko nav spējīgas kontrolēt nedz valstis, nedz tautas. Globālie oligarhi nerēķinās ar savos projektos iesaistīto zonu nacionālajām un reliģiskajām īpatnībām. 

Kristieši nedrīkst palikt vienaldzīgi arī pret procesiem finansu spekulāciju jomā. Jo tās ir apjomīgākas, jo netaisnīgāk degradē ienākumu atkarību no ieguldītā darba. Finansu piramīdu sagrūšana jeb bankrotēšana vienmēr izraisa plaša apmēra ekonomiskus satricinājumus. Finansu manipulācijas noved pie tā, ka darba un cilvēka prioritātes kapitāla un ražošanas līdzekļu priekšā tiek iznīcinātas. Kristiešu pienākums ir rūpēties par šādu globāli ekonomisku noziegumu atmaskošanu un tajās cietušo aizstāvēšanu.

Kultūrinformatīvajā jomā globalizācijas apjomus nosaka tehnoloģiju attīstība. Viendabīgas sabiedrības, kuras vēl nesen šķīra lieli attālumi un dabiskas robežas, moderno tehnoloģiju laikmetā viegli pārvēršas multikulturālās sabiedrībās. Tas, galvenokārt, notiek, bagātāko un spēcīgāko valstu elitēm mazākām sabiedrībām uzurpējot savu kultūru un ideoloģiju. Vissmagāk no šiem procesiem cieš tieši reliģiskā sfēra. Negarīga laicīgā kultūra tiek pasludināta par vienīgo universālo ideoloģiju, bet grēkā kritušā cilvēka brīvība par absolūtu vērtību un vienīgo patiesības kritēriju. 

  • Aicinājums rietumu pasaulei
Vēsturiskajos apstākļos, kad Eiropas Savienība ir atteikusies Konstitūcijā pieminēt savas kultūras un vēstures kristīgo identitāti, kad gan imigrācijas, gan dzimstības ceļā rietumu pasauli pārpludina islama reliģijas un kultūras tautas, šāda sekulārā universālisma diktatūra jau tā katastrofālo demogrāfisko un morālo situāciju rietumu pasaulē var tikai pasliktināt. 

Kristiešu pienākums ir palīdzēt Eiropai un rietumu pasaulei kopumā apjēgt tās ārkārtas stāvokli, atgūties no vēsturiskās anamnēzes un atgriezties pie savām kristīgās ticības saknēm.

  • Attieksme pret nevienlīdzību
Atzīstot globalizācijas procesu neizbēgamību, dabiskumu, radītās priekšrocības un ērtības, kristiešu pienākums ir atgādināt sabiedrībai par šī procesa iekšējām pretrunām un bīstamību. Pirmkārt, globalizācija, līdzās ierasto saimniecisko procesu izmaiņām, izmaina arī tradicionālos sabiedrības organizācijas un valsts pārvaldes veidus. Otrkārt, lielākā daļa globalizācijas sasniegumu ir pieejami, galvenokārt, nācijām, kas skaitliski ir cilvēces mazākā daļa, taču kurām politiskās un ekonomiskās sistēmas ir līdzīgas. Tai pat laikā citas tautas, kas sastāda 5/6 no visas planētas iedzīvotāju skaita, tiek izstumtas attīstītākās civilizācijas daļas nomalē. Nonākot dažu attīstīto valstu finansu oligarhiju parādatkarībā, tās nav spējīgas nodrošināt saviem pilsoņiem pienācīgus dzīves apstākļus. 

Kristiešu pienākums ir sekot līdzi politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem visā pasaulē. Šādas kristiešu modrības un interešu mērķis - būt atbilstoši informētiem, lai laikus pagūtu atgādināt, ka ikvienai finansiālai vai uzņēmējdarbībai vispirms jābūt pakārtotai cilvēka un tautas interesēm, atbildību par šādu interešu ievērošanu pieprasot no visu valsts atbildīgo varas institūciju puses.

  • Attieksme pret unifikāciju
Kristiešu pienākums ir aktīvi nostāties pret totālās unifikācijas ekspansiju garīguma un kultūras jomās, cenšoties apvienot kā baznīcu, tā citu morāli vēl nedegradētu idejisko kopienu pūles, lai uzrunātu kā vietējo, tā citu valstu pilsonisko sabiedrību un starptautiskās organizācijas, aicinot veidot līdztiesīgu starpkultūrāli informatīvo apmaiņu, mācoties respektēt katras tautas vai etniskas kopienas unikālās atšķirības.

Kristiešu pienākums ir atgādināt pasaulei, ka daudzām nacionālajām kultūrām ir kristīgas saknes. Draudzīgas attiecības šo tautu starpā un savstarpēja garīgās kultūras vērtību apzināšana kristiešiem nozīmētu pretošanās kustības paplašināšanu, lai kopīgiem spēkiem cīnītos pret pseidokultūru, pseidogarīgumu un informatīvi radošās telpas komercializāciju. 

  • Rezumējums
Kristiešiem ir jārūpējas par tādas pasaules iekārtas veidošanu, kurā tiktu nodrošinātas rūpes par mierīgas un cilvēku cienīgas dzīves iespējām visiem cilvēkiem, nenostādot labklājības kritērijus augstāk par garīgās pilnveidošanās kritērijiem, kā arī nepieļaujot tādu nacionālu, reliģisku vai globālu centru izveidošanos, kas ar politiski, ekonomiski un informatīvi agresīviem paņēmieniem ietekmētu pārējos.


K a s p a r s   D i m i t e r s
07.04.2008

Dievmātes Pasludināšanas svētkos
(Pēc Juliāna kalendāra)

krusta skola
email:
mūzikamūzikax-parlaments